Par dāvinātu naudu uzņēmumiem
maijs 8, 2012
Jaunākajā Pasaules Bankas veidotajā „Ease of Doing Business” reitingā Latvija ieņem augsto 21.vietu (Singapūra ir pirmajā vietā, Vācija – 19., Igaunija – 24.). Uzņēmējiem, kas izvēlas piesaistīt Eiropas Savienības vai Latvijas valsts budžeta līdzekļu atbalstu saviem investīciju projektiem, tā varbūt nešķiet.
Kaut arī publiskā atbalsta (struktūrfondi, valsts budžeta programmas) apgūšanas sistēma tiek aizvien uzlabota, tomēr tā uzliek savu zīmogu. Uzņēmējiem jābūt brīviem, radošiem un straujiem, bet dāvināta finansējuma piesaiste viņus neizbēgami kaut uz brīdi sasaista, disciplinē un ierobežo. Projekta īstenošana ar publiska finansējuma piesaisti neizbēgami liek gatavot dokumentus, ko uzņēmējs citādi negatavotu; gaidīt iestāžu lēmumus; atbildēt uz projekta vērtētāju jautājumiem, kas uzņēmējam varbūt šķiet pašsaprotami vai lieki; saskaņot ar naudas piešķīrēju būtiskas izmaiņas projektā un saimnieciskajā darbībā pēc atbalsta saņemšanas.
Publiskais atbalsts investīciju projektiem ir lieliska dāvana, bet tā nāk komplektā ar saviem nosacījumiem. Iespējams „dāvana” nav labs apzīmējums publiskajiem grantiem, kas paredzēti uzņēmējiem Latvijā. „Biatlons” varbūt ir labāka metafora. Kurš ir labi sagatavojies, izturīgs un vismaz mazliet – veiksmīgs, tas dabū balvas.
Šajā JIC ierakstā par to, kā labāk trenēties „biatlonam”. Tālākie padomi balstīti ikdienas darba pieredzē, palīdzot uzņēmumiem saņemt atbalstu no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, Lauku atbalsta dienesta, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un citām organizācijām. Konkrētās atbalsta programmās ir vēl savi, specifiski nosacījumi (grūti atrast atbalsta programmas noteikumus, kas būtu īsāki par 10 lappusēm). Tālākie ieteikumi ir aktuāli gandrīz vienmēr.
Formālā atbilstība:
- „Vācijas un Francijas nodokļu maksātāju naudu” nevar saņemt ikkatrs uzņēmums. Lielākoties ir izvirzītas prasības, ka pretendentam nedrīkst būt nodokļu parādu, tas nedrīkst būt maksātnespējīgs vai tiesiskās aizsardzības procesā.
- Atbalsta pretendents nedrīkst būt „grūtībās esošs”. Ja uzņēmums iepriekšējā gadā strādājis ar peļņu, tas nav grūtībās esošs. Ja cietis zaudējumus – jāpēta finanšu pārskati.
Kārtība savā saimniecībā:
- Ierakstiet zemesgrāmatā ēkas un zemi, kas pieder uzņēmumam.
- Ierakstiet zemesgrāmatā nomas līgumus par ēkām un zemi, ko uzņēmums izmanto savā saimnieciskajā darbībā.
- Noskaidrojiet, kādi vēl īpašumi (uzņēmumu kapitāldaļas) un amati ir uzņēmuma īpašniekiem. Dalība citos uzņēmumos (pat ja šie uzņēmumi būtu mazi vai nemaz nenodarbotos ar saimniecisko darbību) var ietekmēt – lielākoties uz slikto pusi – iespējas saņemt ES atbalstu.
Grāmatvedība:
- Ja uzņēmumam ir pētniecības un attīstības izmaksas, skaidri izdaliet tās gada pārskatā (tai skaitā, pieminiet vadības ziņojumā). Konsultējieties ar grāmatvedi par to, kādas izmaksas atzīstamas par pētniecības un attīstības izmaksām.
- Ja uzņēmums eksportē, skaidri to parādiet gada pārskatā.
Skaidrība par projektu:
- Ja projekta ideja ir vāja, publiskais finansējums to stipru nepadarīs.
- Sagatavojiet to iekārtu sarakstu, kuras vēlaties iegādāties. Izvērtējiet galvenos iekārtu parametrus un noskaidrojiet vismaz aptuveno šādu iekārtu cenu. Ņemiet vērā, ka gandrīz vienmēr tiek atbalstīta tikai jaunu iekārtu iegāde. Kādreiz pastāvēja ierobežojumi par izcelsmes valsti (piemēram, bija laiks, kad netika finansēta Baltkrievijā ražotu traktoru iegāde); šādu ierobežojumu vairs nav – ja vien iekārtu drīkst ekspluatēt Eiropas Savienībā, tad to drīkst pirkt ES atbalstītā projektā.
- Aplēsiet projekta laika plānu un izlemiet, vai atbalsta programma tam atbilst. No projekta pieteikuma iesniegšanas brīža līdz skaidrībai par to, vai projekts ir atbalstīts, parasti paiet 3-4 mēneši. No brīža, kad ir veikti pēdējie projekta maksājumi, līdz atbalsta maksājuma (granta) saņemšanai parasti paiet 2-3 mēneši.
- Apdomājiet, vai ir projekta aktivitātes, kuras tiktu veiktas jebkurā gadījumā arī bez finanšu palīdzības. Tās var uzsākt uzreiz pēc projekta pieteikuma iesniegšanas un, ja projekta pieteikums tiek akceptēts, pieprasīt atbalstu arī par jau paveikto.
Ja plānota būvniecība:
- Pārrunājiet projekta ideju ar vietējās būvvaldes speciālistiem. Noskaidrojiet, kādu būvniecības dokumentāciju būvvalde pieprasa (iespējami vismaz trīs varianti – 1) nav nepieciešama saskaņošana ar būvvaldi; 2) nepieciešams saskaņots skiču projekts; 3) nepieciešams saskaņots tehniskais projekts).
- Pieprasiet būvvaldē arhitektūras un plānošanas uzdevumu (APU).
- Pašu spēkiem vai ar arhitekta palīdzību aprakstiet būvniecības ideju (platība, stāvu skaits, telpu funkcijas, nepieciešamie apkures, ūdens, elektrības, ceļu pieslēgumi).
- Pašu spēkiem vai ar būvnieka palīdzību aplēsiet plānotās būvdarbu izmaksas.
Saistības pēc projekta:
- Ar ES atbalstu pirktās iekārtas un būvētās ēkas nedrīkst pārdot, iznomāt, dāvināt. Var būt izvirzīta prasība, lai iekārtas un būves būtu apdrošinātas. Var būt papildu ierobežojumi, piemēram, aizliegums mainīt iekārtu atrašanās vietu. Šie ierobežojumi lielākoties spēkā piecus gadus pēc atbalsta saņemšanas (reizēm – trīs gadus).
- Nereti tiek izvirzītas papildu prasības par atskaitēm, piemēram, nepieciešams apkopot un iesniegt saimnieciskās darbības rādītājus par iepriekšējo gadu.
- Atkarībā no atbalsta programmas specifikas, parasti ir vēl papildu prasības – apgrozījuma pieaugums, eksporta īpatsvars, jaunas darba vietas, jauni produkti u.tml.
Lai kaut ko iegūtu, no kaut kā arī jāatsakās. Lai iegūtu finansējumu saviem projektiem, nepieciešams piepūlēties un zaudēt daļu savas uzņēmēja neatkarības. Uzņēmēji, kas ar 30-60%, vai pat lielāku atlaidi ir izveidojuši jaunas ražotnes vai nopirkuši jaunas iekārtas, apliecinās, ka tas ir tā vērts.
Viss liecina, ka ES finansiāls atbalsts būs pieejams vismaz līdz 2020.gadam. Vēlu to izmantot!
