maijs 8, 2012
Kārlis Brils
Jaunākajā Pasaules Bankas veidotajā „Ease of Doing Business” reitingā Latvija ieņem augsto 21.vietu (Singapūra ir pirmajā vietā, Vācija – 19., Igaunija – 24.). Uzņēmējiem, kas izvēlas piesaistīt Eiropas Savienības vai Latvijas valsts budžeta līdzekļu atbalstu saviem investīciju projektiem, tā varbūt nešķiet.
Kaut arī publiskā atbalsta (struktūrfondi, valsts budžeta programmas) apgūšanas sistēma tiek aizvien uzlabota, tomēr tā uzliek savu zīmogu. Uzņēmējiem jābūt brīviem, radošiem un straujiem, bet dāvināta finansējuma piesaiste viņus neizbēgami kaut uz brīdi sasaista, disciplinē un ierobežo. Projekta īstenošana ar publiska finansējuma piesaisti neizbēgami liek gatavot dokumentus, ko uzņēmējs citādi negatavotu; gaidīt iestāžu lēmumus; atbildēt uz projekta vērtētāju jautājumiem, kas uzņēmējam varbūt šķiet pašsaprotami vai lieki; saskaņot ar naudas piešķīrēju būtiskas izmaiņas projektā un saimnieciskajā darbībā pēc atbalsta saņemšanas.
Publiskais atbalsts investīciju projektiem ir lieliska dāvana, bet tā nāk komplektā ar saviem nosacījumiem. Iespējams „dāvana” nav labs apzīmējums publiskajiem grantiem, kas paredzēti uzņēmējiem Latvijā. „Biatlons” varbūt ir labāka metafora. Kurš ir labi sagatavojies, izturīgs un vismaz mazliet – veiksmīgs, tas dabū balvas.
Šajā JIC ierakstā par to, kā labāk trenēties „biatlonam”. Tālākie padomi balstīti ikdienas darba pieredzē, palīdzot uzņēmumiem saņemt atbalstu no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, Lauku atbalsta dienesta, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un citām organizācijām. Konkrētās atbalsta programmās ir vēl savi, specifiski nosacījumi (grūti atrast atbalsta programmas noteikumus, kas būtu īsāki par 10 lappusēm). Tālākie ieteikumi ir aktuāli gandrīz vienmēr.
Formālā atbilstība:
- „Vācijas un Francijas nodokļu maksātāju naudu” nevar saņemt ikkatrs uzņēmums. Lielākoties ir izvirzītas prasības, ka pretendentam nedrīkst būt nodokļu parādu, tas nedrīkst būt maksātnespējīgs vai tiesiskās aizsardzības procesā.
- Atbalsta pretendents nedrīkst būt „grūtībās esošs”. Ja uzņēmums iepriekšējā gadā strādājis ar peļņu, tas nav grūtībās esošs. Ja cietis zaudējumus – jāpēta finanšu pārskati.
Kārtība savā saimniecībā:
- Ierakstiet zemesgrāmatā ēkas un zemi, kas pieder uzņēmumam.
- Ierakstiet zemesgrāmatā nomas līgumus par ēkām un zemi, ko uzņēmums izmanto savā saimnieciskajā darbībā.
- Noskaidrojiet, kādi vēl īpašumi (uzņēmumu kapitāldaļas) un amati ir uzņēmuma īpašniekiem. Dalība citos uzņēmumos (pat ja šie uzņēmumi būtu mazi vai nemaz nenodarbotos ar saimniecisko darbību) var ietekmēt – lielākoties uz slikto pusi – iespējas saņemt ES atbalstu.
Grāmatvedība:
- Ja uzņēmumam ir pētniecības un attīstības izmaksas, skaidri izdaliet tās gada pārskatā (tai skaitā, pieminiet vadības ziņojumā). Konsultējieties ar grāmatvedi par to, kādas izmaksas atzīstamas par pētniecības un attīstības izmaksām.
- Ja uzņēmums eksportē, skaidri to parādiet gada pārskatā.
Skaidrība par projektu:
- Ja projekta ideja ir vāja, publiskais finansējums to stipru nepadarīs.
- Sagatavojiet to iekārtu sarakstu, kuras vēlaties iegādāties. Izvērtējiet galvenos iekārtu parametrus un noskaidrojiet vismaz aptuveno šādu iekārtu cenu. Ņemiet vērā, ka gandrīz vienmēr tiek atbalstīta tikai jaunu iekārtu iegāde. Kādreiz pastāvēja ierobežojumi par izcelsmes valsti (piemēram, bija laiks, kad netika finansēta Baltkrievijā ražotu traktoru iegāde); šādu ierobežojumu vairs nav – ja vien iekārtu drīkst ekspluatēt Eiropas Savienībā, tad to drīkst pirkt ES atbalstītā projektā.
- Aplēsiet projekta laika plānu un izlemiet, vai atbalsta programma tam atbilst. No projekta pieteikuma iesniegšanas brīža līdz skaidrībai par to, vai projekts ir atbalstīts, parasti paiet 3-4 mēneši. No brīža, kad ir veikti pēdējie projekta maksājumi, līdz atbalsta maksājuma (granta) saņemšanai parasti paiet 2-3 mēneši.
- Apdomājiet, vai ir projekta aktivitātes, kuras tiktu veiktas jebkurā gadījumā arī bez finanšu palīdzības. Tās var uzsākt uzreiz pēc projekta pieteikuma iesniegšanas un, ja projekta pieteikums tiek akceptēts, pieprasīt atbalstu arī par jau paveikto.
Ja plānota būvniecība:
- Pārrunājiet projekta ideju ar vietējās būvvaldes speciālistiem. Noskaidrojiet, kādu būvniecības dokumentāciju būvvalde pieprasa (iespējami vismaz trīs varianti – 1) nav nepieciešama saskaņošana ar būvvaldi; 2) nepieciešams saskaņots skiču projekts; 3) nepieciešams saskaņots tehniskais projekts).
- Pieprasiet būvvaldē arhitektūras un plānošanas uzdevumu (APU).
- Pašu spēkiem vai ar arhitekta palīdzību aprakstiet būvniecības ideju (platība, stāvu skaits, telpu funkcijas, nepieciešamie apkures, ūdens, elektrības, ceļu pieslēgumi).
- Pašu spēkiem vai ar būvnieka palīdzību aplēsiet plānotās būvdarbu izmaksas.
Saistības pēc projekta:
- Ar ES atbalstu pirktās iekārtas un būvētās ēkas nedrīkst pārdot, iznomāt, dāvināt. Var būt izvirzīta prasība, lai iekārtas un būves būtu apdrošinātas. Var būt papildu ierobežojumi, piemēram, aizliegums mainīt iekārtu atrašanās vietu. Šie ierobežojumi lielākoties spēkā piecus gadus pēc atbalsta saņemšanas (reizēm – trīs gadus).
- Nereti tiek izvirzītas papildu prasības par atskaitēm, piemēram, nepieciešams apkopot un iesniegt saimnieciskās darbības rādītājus par iepriekšējo gadu.
- Atkarībā no atbalsta programmas specifikas, parasti ir vēl papildu prasības – apgrozījuma pieaugums, eksporta īpatsvars, jaunas darba vietas, jauni produkti u.tml.
Lai kaut ko iegūtu, no kaut kā arī jāatsakās. Lai iegūtu finansējumu saviem projektiem, nepieciešams piepūlēties un zaudēt daļu savas uzņēmēja neatkarības. Uzņēmēji, kas ar 30-60%, vai pat lielāku atlaidi ir izveidojuši jaunas ražotnes vai nopirkuši jaunas iekārtas, apliecinās, ka tas ir tā vērts.
Viss liecina, ka ES finansiāls atbalsts būs pieejams vismaz līdz 2020.gadam. Vēlu to izmantot!
aprīlis 16, 2012
Agris Ķipurs
Iepazinos ar E.Sprūdža kunga viedokli par biznesa inkubatoru darbības modeli: http://edmundssprudzs.com/2012/04/15/biznesa-inkubatoriem-jaiet-ielas/
Pirms paužu savu viedokli par šobrīd strādājošo biznesa inkubatoru darbības modeli un to nākotnes perspektīvu, gribu uzteikt ministru par vēlmi iedziļināties iesācējbiznesa problemātikā un atklātu personīgā viedokļa paušanu. Lai gan ne visam piekrītu, man jāatzīst, ka, manuprāt, šis ir saprātīgākais viedoklis par biznesa inkubatoru programmu, kādu nācies dzirdēt no valsts pārvaldes puses.
Lai diskusija par biznesa inkubatoru darbības modeli būtu produktīva, ir svarīgi saprast, ka, lai gan inkubatoru izveide un pārvaldīšana ir uzticēta privātiem partneriem, to darbību reglamentē valsts atbalsta programmas „Biznesa inkubatori” noteikumi, kuru neievērošana nav savienojama ar darbības turpināšanu.
Kādam būtu jābūt biznesa inkubatoru fokusam?
Visā pasaulē uz rezultātu orientētie biznesa inkubatori un akseleratori (īsākā laika periodā koncentrēta atbalsta programma, galvenokārt IKT nozares uzņēmumiem) fokusējas uz tehnoloģiju iesācējuzņēmumiem ar augstas izaugsmes potenciālu. Šāds sašaurināts fokuss izriet no biznesa inkubatoru piedāvātā atbalsta iesācējbiznesam: nodrošināt agrīnu investīciju un, iesaistoties uzņēmuma vadības procesos, attīstīt uzņēmumu līdz stadijai, kad tas kļūst pievilcīgs privātu riska kapitāla investīciju izdarīšanai, un būtiski sekmēt šāda finansējuma piesaisti; plašs kontaktu tīkls straujas izaugsmes nodrošināšanai. Riska kapitāla investīciju nozare ir koncentrējusies uz uzņēmumiem ar straujas izaugsmes potenciālu, kas tipiski ir iespējama, tikai pateicoties inovācijām tehnoloģijās. Ja to saprot, tad kļūst skaidrs, kādēļ biznesa inkubatoros tipiski nesastapsiet inženierkomunikāciju projektēšanas uzņēmumus vai juridisko pakalpojumu sniedzējus.
Tehnoloģijas, protams, ir definējums, kuram atbilst relatīvi plašs uzņēmumu loks, tādēļ biznesa inkubatori, tāpat kā riska kapitāla fondi, mēģina specializēties un strādāt ar tiem uzņēmumiem, kuru profils vislabāk atbilst inkubatora komandas kompetencēm un iepriekšējai pieredzei.
Vai šāds fokuss ir iespējams esošajā programmā?
Nē, jo esošā programma uzliek par pienākumu katrā no reģioniem vienlaicīgi inkubēt vismaz 45 uzņēmumus. Nav jābūt nozares ekspertam, lai apzinātos, ka Latvijā šobrīd nav un visdrīzāk nekad nebūs 400 (9 reģionālie inkubatori) tehnoloģiju iesācējuzņēmumu ar straujas izaugsmes potenciālu. Tādēļ, lai nodrošinātu inkubatora darbības turpināšanu, mēs uzņemam arī tādus, kuriem ar inovācijām tehnoloģijās ir maz sakara, un arī tad, tādos reģionos kā Aizkraukles un Jēkabpils novads, JIC biznesa inkubatora cilvēki uzrunā burtiski katru, kurš izskatās pēc potenciāla klienta.
Šaurāka investīciju profila definēšana par, piemēram, IKT (informāciju un komunikāciju tehnoloģijas) un inženierzinātnēm, neatkarīgi no inkubatora atrašanās vietas, šobrīd Latvijā ir tikai teorija. Nedomāju, ka, sašaurinot fokusu, ir iespējams nodrošināt pietiekamu piedāvājumu plūsmu. Diemžēl, bet tehnoloģiju iesācējuzņēmumu vide Latvijā vēl ir vāji attīstīta.
Kādu atbalstu jānodrošina inkubatoros?
Kā jau minēju iepriekš, biznesa inkubatora uzdevums ir nodrošināt agrīnu investīciju un, iesaistoties uzņēmuma vadības procesos, attīstīt uzņēmumu līdz stadijai, kad tas kļūst pievilcīgs privātu riska kapitāla investīciju izdarīšanai, un būtiski sekmēt šāda finansējuma piesaisti, kā arī, izmantojot inkubatora rīcībā esošo plašo kontaktu tīklu, nodrošināt tā internacionalizāciju un strauju izaugsmi.
Inkubators kā specifisku pakalpojumu sniedzējs vai trešo pušu sniegtu pakalpojumu pasūtītājs un apmaksātājs ir Latvijā ieviesta inovācija, kas, manuprāt, ir solis nepareizajā virzienā. Pirmkārt, tas neļauj inkubatora nodrošināto investīciju novirzīt uzņēmuma komandas tehniskās kompetences celšanai. Ja IKT nozares uzņēmums ar savu iekšējo resursu spēj izstrādāt produkta prototipu, tad daudz racionālāk no nākotnes riska kapitāla investīciju piesaistes viedokļa ir šo kompetenci attīstīt uzņēmuma iekšienē, nevis nodot to ārpakalpojumu sniedzējam. Otrkārt, nepieciešamība daļu pakalpojumu nodrošināt pašam operatoram faktiski nozīmē operatora uzmanības dalīšanos, no vienas puses ir jāiesaistās iesācējuzņēmumu vadības procesos, bet no otras puses jāattīsta konkurētspējīgs pakalpojums, piemēram, web izstrāde. Konkurētspējīgu pakalpojumu attīstīt tikai un vienīgi uz inkubatora uzņēmumu kā klientu bāzes nav iespējams, tādēļ faktiski paša inkubatora iekšienē tiek veidots iesācējuzņēmums ar savu mārketingu un ārējiem klientiem. Es neredzu argumentus, lai veidotu konkurenci tirgū strādājošiem pakalpojumu sniedzējiem. Inkubatora uzdevums ir sistēmā ieņemt tukšu vietu, nevis radīt konkurenci esošajiem tirgus dalībniekiem. Tukšā vieta ir agrīnu investīciju pieejamība. Tā ir izveidojusies, jo šādu investīciju atdeve ir nepietiekama augstā riska dēļ, kā arī nepieciešamības ņemt aktīvu dalību uzņēmuma vadības procesos.
Inkubatoram, tāpat kā jebkuram citam biznesam, ir jāspecializējas. Inkubatoram ir jāiesaistās uzņēmuma vadības procesos līdz stadijai, kad tas kļūst pievilcīgs privātu investīciju izdarīšanai, un jānodrošina to piesaiste, bet inkubatora paša nodrošinātajai agrīnajai investīcijai būtu jābūt nespecifiskai (formāli neierobežojot tās izlietojumu) un salāgotai ar nepieciešamību padarīt uzņēmumu pievilcīgu privāto investoru acīs.
Kā nodrošināt nepieciešamo motivācijas un iesaistes līmeni no inkubatoru puses?
Inkubatora finansiālajai veiksmei būtu jābūt tieši atkarīgai no uzņēmumu sasniegtajiem rezultātiem. Patiesi sekmīgie un uz rezultātu orientētie inkubatori ASV un Izraēlā programmā piedalās ar savu līdzfinansējumu un faktiski kļūst par pirmajiem investoriem uzņēmumos. Nākamās kārtas investīciju piesaiste un iespējami augstāka uzņēmuma vērtība to piesaistes brīdī automātiski kļūst par inkubatora darbības virsmērķi un galveno tā darbības kvalitāti raksturojošo rādītāju. Arī šinī apstāklī slēpjas atbilde uz jautājumu, kādēļ tieši tehnoloģiju uzņēmumi ar augstas izaugsmes potenciālu ir inkubatoru fokuss.
Latvijā inkubatoru pārvaldītājkompānijas pelna no maržas, kas ir iecenota to nodrošināto pakalpojumu cenās, bet ar nosacījumu, ka tiek sasniegti inkubatora uzņēmumu kopējie izaugsmi apliecinošie rezultatīvie rādītāji (izveidoto jauno darbavietu skaits, apgrozījuma pieaugums, eksporta īpatsvars apgrozījumā, radītie jaunie produkti utt).
Kura no pieejām ļauj precīzāk izmērīt inkubatora darbības efektivitāti? Manuprāt, pareizā atbilde ir „neviena”, jo neticu, ka inkubatora darbības efektivitāti var izmērīt ar kvantitatīviem rādītājiem. Svarīgs ir inkubatora komandas motivācijas līmenis un tas, protams, ir nesalīdzināmi augstāks modelī, kur inkubators kļūst par partneri uzņēmumā.
Tiem, kuri ir tikuši tik tālu, varētu rasties jautājums: „Vai Latvijā ieviestā programma spēj nodrošināt pietiekami labu rezultātu?” Manuprāt, un es tiešām mēģinu būt objektīvs to apgalvojot, šīs programmas veiksme ir privātās operētājkompānijas, kuras noteikumu nepilnības, iespēju robežās, mēģina nolīdzināt un cenšas strādāt uz rezultātu orientēti. Turklāt to vadībā ir cilvēki, kuriem rūp iesācējbiznesa vide reģionos, un daudzas lietas tiek darītas uz iekšējas pašapliecināšanās vēlmes un entuziasma pamata. Svarīgi no šīs pieredzes mācīties un izdarīt pareizus secinājumus.
marts 28, 2012
Zanda Lūse
29.martā, viesnīcā Promenāde, Liepājā, notika trīs biznesa inkubatoru kontaktbirža. Lai arī klātienē tajā piedalījās tikai JIC, VATP un Kurzemes biznesa inkubatoru uzņēmumi, interese par pārrunātajām tēmām bija daudz lielāka, tādēļ ar mūsu uzņēmuma Veritweet palīdzību nodrošinājām tiešraidi no konferences, kuras ierakstu varat noskatīties arī tagad.
Visas trīs pasākuma sesijas tiešraidē, diemžēl, nevarējām parādīt, bet labāko gan.
Video skatieties:
- Andris K Bērziņš, Startup Wise Guys akselerators Igaunijā
- Māris Daģis, pieredze Lietuvas akseleratorā StartupHighweay, uzņēmums Sellfy
- Lekcija “PR uzsācējbiznesam”, Andris K.Bērziņš
- Lekcija “Pirmais iespaids, paliekošs iespaids”, Ronalds Blezūrs
Video no konferences skatieties te:
Māris Daģis
Par to, ka karstākās diskusijas notiek tur – internetā, nevienam vairs nav jāstāsta. Tomēr vēl aizvien ir daudz uzņēmumu, kas nav izveidojuši savus profilus sociālajos tīklos un neuzrunā savus klientus caur šiem kanāliem. Tas, ko bieži gadās dzirdēt no šādiem uzņēmumiem, ir: “Negribās salaist visu dēlī”. Ceru, ka šis raksts ļaus Jums droši uzsākt!
Kas ir sociālie tīkli?
Sociālie tīkli ir dažādas interenta vietnes ar mērķi nodrošināt komunikāciju starp cilvēkiem par tiem aktuālām tēmām. Maldīgi domāt, ka tas viss aprobežojas tikai ar Draugiem.lv, Facebook vai Twitter. Ir daudz citu nišas sociālo tīklu (it īpaši ārzemēs), kas, iespējams, ir pat piemērotāki Jūsu biznesam. Te varu pieminēt šobrīd ļoti populāro Pinterest, kas ir pateicīgs, lai vairotu popularitāti plaša patēriņa precēm (piem. apģērbiem, mēbelēm u.t.t.). Vai, piemēram, Foursquare, kas var palīdzēt piesaistīt klientus kafejnīcām, restorāniem un dažādām izklaides vietām. Noteikti ir vērts ieguldīt nedaudz laika un izpētīt savu nozari, lai atrastu vietni, kur Jūsu biznesam atrasties būtu visvērtīgāk.
Kā sākt?
Jebkura dalība kādā no sociālajiem tīkliem jāsāk ar sava profila izveidi. Jāatceras par savas identitātes pasvītrošanu un saprotamu darbības aprakstu, lai jebkuram apmeklētājam būtu skaidri Jūsu uzņēmuma piedāvātie produkti vai serviss.
Iespējams, vissvarīgākais ir cilvēks, kas veiks komunikāciju sociālajos tīklos uzņēmuma vārdā. Uzticiet to kādam darbiniekam, kurš pats jau šobrīd lieto kādu no sociālajiem tīkliem. Šāds cilvēks visveiksmīgāk spēs pārņemt uzņēmuma komunikāciju un vairot uzņēmuma tēla/produktu atpazīstamību. Kā tādu atrast – komunikabls, ekstraverts, kam rokās vienmēr ir viņa viedtālrunis. Tas varbūt ir nedaudz klišejiski, bet nav tālu no patiesības.
Ko publicēt?
Sākumā ir vērts daudz eksperimentēt ar saturu un tā pasniegšanas stilu, lai uztaustītu to, kas cilvēkiem vislabāk patīk, uz ko reaģē, ko komentē un kādu informāciju pārsūta tālāk. Daži vienkārši principi satura veidošanai: esiet daudzveidīgi, interesanti, sniedziet noderīgu informāciju un nerunājiet tikai par sevi. Jūs gribat, lai cilvēki Jūs uzskatītu par ekspertiem savā jomā, kompetentu uzņēmumu, kas tomēr spēj saglabāt savu cilvēcisko seju, tādiem, kas pārzin savu nišu un sniedz vērtīgu informāciju par būtiskiem jautājumiem savā nozarē.
Jāatceras, ka, lai arī interneta vidē, komunikācija notiek ar cilvēkiem – esiet interesanti, daudzveidīgi, radoši un nepadariet to visu par sausu informācijas pasniegšanu. Galvenais princips ir raisīt sarunu, diskusiju par nozarē saistošiem tematiem.
Informācijas pasniegšanas formātam arīdzan ir milzīga nozīme. Nevajag aprobežoties tikai ar tekstiem – izmantojiet attēlus, grafikus, ilustrācijas un video. Tas ne tikai uzlabo informācijas uztveri, bet tīri vizuāli vairāk piesaista apmeklētāju skatu. Iedomājieties par Facebook – tur ir nepārtraukta infromācijas plūsma ar tekstu, video, bildēm. Jūsu saturam ir jābūt konkurētspējīgam vizuālā ziņā un jāļauj ātri uztvert sakāmo. Domājiet arī par atraktīviem ierakstiem, kas ir interesanti un varētu šķist sastoši. Piemēram Twitter ļauj publicēt ierakstu līdz 140 rakstu zīmēm – ir daudz jāpiedomā, kā šādu koncentrētu informāciju padarīt interesantu, lai cilvēkam rastos vēlme uzzināt ko vairāk.
Tipiskākās kļūdas
- Pārlieku liela koncentrēšanās uz sevi, sevis popularizēšana. Jāņem vērā, ka galvenais mērķis ir komunikācija, nevis reklāmas paziņojumu izplatīšana. Rosiniet savus potenciālos klientus sarunai un komentāriem par jums abiem svarīgām tēmām.
- Nereaģēšana vai novēlota reakcija uz komentāriem. Ja esiet izvēlējušies komunicēt caur sociālajiem tīkliem, tad Jums tur ir jābūt 24/7. Atbildes uz jautājumiem, papildus informācijas sniegšana un iesaistīšanās sarunās – to noteikti nevar ignorēt vai atstāt novārtā.
- Tas nav ātri. Tāpat kā uzņēmuma tēla veidošana (un komunikācija ir viena tā sastāvdaļa), tas prasa ilgu laiku, uzņēmību, neatlaidību un plānošanu. Ir naivi domāt, ka būs iespējams iekarot savu vietu un atpazīstamību īsā laikā – tas ir ilgtermiņa projekts. Tādēļ ir ļoti svarīgi, lai šo komunikāciju viec cilvēks, kam tā ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa, nevis tikai uzlikts pienākums.
- Skaits nav svarīgākais. Bieži vien uzņēmumi, izvērtējot sociālo mediju komunikāciju, vadās tikai pēc viena lieluma – cik daudz ir izdevies piesaistīt sekotājus vai dragus. Tas nav gluži korekti – galvenajam kritērijam vajadzētu būt šo cilvēku iesaiste un to aktivitāte veidojot savstarpējo dialogu. Vai Jūsu uzņēmuma sekotāji/draugi komentē, piedalās diskusijā, pārsūta informāciju tālāk – tie ir visbūtiskākie rādītāji tam, kā Jums veicas, veidojot savu tēlu sociālajos tīklos.
Instrumenti
Jūsu darbu var krietni atvieglot dažādi interneta servisi un aplikācijas. Šeit pieminēšu tikai pāris, kas, manuprāt, varētu Jums palīdzēt labāk pārvaldīt Jūsu Twitter un Facebook kontus. Ieteiktu pameklēt un notestēt dažādus servisus, lai atrastu Jūsu vajadzībām atbilstošāko.
Hootsuite – šis serviss ļaus Jums pārraudzīt savus sociālo mediju kontus un tur notiekošo. Tas arī ļauj redzēt detalizētu statistiku par to, kā Jums veicas un cik aktīvi ir jūsu konta sekotāji.
Bufferapp – serviss, kas ļauj automatizēt ierakstu publicēšanu iekš Twitter un Facebook. Ļaus labāk plānot komunikāciju un izslēgs nevēlamas pauzes informācijas pasniegšānā.
Nobeigumā gribētu pieminēt, ka ir ļoti labi jau iepriekš izstrādāt plānu, pēc kura varētu vadīties, veidojot Jūsu uzņēmuma komunikāciju. Tas noteikti Jums pašiem ļaus labāk izprast uzņēmuma struktūru un piemērotāko komunikāciju stilu.
marts 13, 2012
Kārlis Brils
Uzņēmuma finansēšana no apgrozāmajiem līdzekļiem
Īsumā, uzņēmuma finansēšana no apgrozāmajiem līdzekļiem nozīmē maksāt piegādātājiem vēlāk, nekā klienti samaksājuši par produktu vai pakalpojumu. Praksē tā diemžēl ir grūti sasniedzama situācija. Jaunam uzņēmumam (un tā dibinātājiem) bieži trūkst reputācijas un kredītvēstures, kas ļautu vienoties ar piegādātājiem par ilgiem apmaksas termiņiem. Tajā pašā laikā, produkcijas vai pakalpojuma pircēji nereti ir lieli tirdzniecības tīkli, kas pieraduši diktēt savus sadarbības nosacījumus, tai skaitā, par saņemto produkciju norēķināties nesteidzīgi. Šī ir situācija, ar kuru arī sastopas vairāki JIC biznesa inkubatora uzņēmumi.
Ja izdodas uzņēmumu finansēt no apgrozāmajiem līdzekļiem – lieliski! Ja neizdodas – nepieciešama naudas piesaiste projektam. Populārākos avotus var iedalīt trijās grupās – aizdevumi, ieguldījumi kapitālā un granti.
Aizdevumi
Kaut bieži saka, ka parāds nav brālis, tomēr praksē daudzi uzņēmumi izmanto aizņemtus līdzekļus savu projektu finansēšanai. Aizdevumiem kā finansējuma avotam ir virkne stipro pušu – naudas atdošanas nosacījumi ir saprotami, salīdzināmi un prognozējami; aizdevējam ir ierobežota kontrole pār uzņēmuma darbību un samērā maza ietekme uz ikdienas lēmumiem; pieprasītā jeb sagaidāmā naudas cena (procenti) parasti ir mazāki nekā investoru piesaistes gadījumā.
Aizdevumi ir saprātīgs finansējuma avots šādiem projektiem:
- Ir prognozējama drīza ieņēmumu plūsma,
- Uzņēmumam vai ar to saistītām personām ir vērtīgi aktīvi (piemēram, nekustamais īpašums, kapitāldaļas, mantas, iekārtas), ko var ieķīlāt,
- Uzņēmumam nepieciešama tikai nauda (pretstatā investora piesaistei, kur no naudas devēja tiek sagaidīts arī padoms un iesaiste uzņēmuma vadībā).
Investora piesaiste
Investora piesaiste, lai kā arī tā tiktu īstenota (esošo uzņēmuma kapitāldaļu pārdošana, pamatkapitāla palielināšana, uzņēmuma kotācijas uzsākšana biržā), ir individuāls, īpašs notikums uzņēmēja dzīvē. Investora piesaiste prasa mēnešiem, reizēm pat gadiem, ilgu darbu, pārliecinot vairāk vai mazāk svešu cilvēku (vai viņus pārstāvošu organizāciju), ka viņu ieguldījums uzņēmumā ne vien netiks zaudēts, bet arī tiks ar uzviju atgūts. Investora piesaiste ļauj īstenot tādus projektus, kuriem vēl nav taustāmas vērtības un kuri peļņu varētu dot pēc ilgāka laika.
Granti
Vidējais labklājības līmenis Latvijā būtiski atpaliek no Eiropas Savienībā (ES) vidējā līmeņa. Lai šo atpalicību aizvien deldētu, jau pirms Latvijas iestāšanās ES tika uzsākta finanšu palīdzības sniegšana Latvijas pašvaldībām, izglītības iestādēm, uzņēmumiem u.c. Visā valstī noris neatmaksājamu kompensāciju (grantu) piešķiršana projektiem 2007.-2013.g. plānošanas periodā. Noris darbs, lai atbalsts no ES tiktu saņemts arī turpmāk – vismaz līdz 2020.gadam. JIC biznesa inkubators palīdz uzņēmumiem saņemt finansējumu (tā apjoms parasti ir 25-55% no atbalstāmām jeb attiecināmām projekta izmaksām) savu investīciju projektu īstenošanai.
Bez šaubām, projektu finansēšana reizēm apvieno vairākus finansējuma avotus. Tā, piemēram, aizdevējs (banka) izvirza nosacījumus par minimālo pašu ieguldījuma apjomu. Lai šos nosacījumus izpildītu, uzņēmējs piesaista jaunus līdzīpašniekus. Vai, piemēram, tiek piesaistīts bankas aizdevums, lai pirktu iekārtas un veiktu būvdarbus, kur daļu izmaksu pēc tam kompensē valsts vai ES atbalsta programmas.
Pirms izvēlēties projekta finansējuma avotus, mūsuprāt, jāatbild vismaz uz šiem jautājumiem:
- Vai varu maksāt darbiniekiem un piegādātājiem vēlāk, nekā mani klienti samaksā man?
- Vai parādsaistības nebūs paralizējošas? Vai spēju sadzīvot ar domu, ka esmu kādam parādā? Vai esmu disciplinēts? Vai doma par kārtējo aizdevuma atmaksas datuma tuvošanos padara mani produktīvāku un enerģiskāku, vai gluži pretēji – no bailēm paralizē?
- Kāda ir plānotā ieņēmumu plūsma? Cik tā ir regulāra? Vai tiešām spēšu katru mēnesi noteiktā datumā atmaksāt attiecīgo pamatsummas un procentu daļu?
- Ja ieņēmumi no projekta ir svārstīgi, vai spēšu izveidot naudas uzkrājumus vismaz 2-3 nākamo mēnešu kredītsaistību segšanai? Cik liela manā rīcībā ir rezerves summa neparedzētiem gadījumiem? Kas, uz kādiem nosacījumiem un cik īsā laikā varētu man piešķirt papildu līdzekļus?
- Vai esmu gatavs savus lēmumus un plānus saskaņot ar citiem līdzīpašniekiem?
- Kāda ir mana ilgtermiņa vīzija par projektu? Vai tas ir mans mūža projekts? Vai esmu gatavs pārdot uzņēmumu, saņemot pirmo izdevīgo piedāvājumu? Investori uz šo jautājumu bieži vien grib dzirdēt apstiprinošu atbildi. Aizdevējiem uzņēmuma nākotne interesē līdz brīdim, kad būs atmaksāts aizdevums, bet diez vai ilgāk.
- Vai vēlos izmantot valsts budžeta programmu un ES struktūrfondu līdzekļus? Vai esmu gatavs ar to saistītajiem ierobežojumiem?
Panākumus jūsu darbā!
februāris 14, 2012
Agris Ķipurs
Vadot JIC biznesa inkubatoru, mēs saskaramies ar veiksmīgām un neveiksmīgām biznesa iecerēm. Lai otro skaits būtu pēc iespējas mazāks, esmu definējis pazīmes, kuras atšķir ilgtspējīgas biznesa ieceres no viduvējām ar mazām izredzēm uz izdzīvošanu:
Skaidri definēti nolūki
Jebkuru biznesa ieceri ir jāspēj raksturot vienā teikumā. Lai šādu teikumu varētu uzrakstīt, ir jāatbild uz sekojošiem jautājumiem: Kas mēs esam? Kas ir mūsu produkts? Kas ir mūsu pircējs? Uzdevums ir grūtāks kā sākotnēji varētu šķist, bet to ir būtiski izdarīt, lai tālākās darbības varētu pakārtot šim skaidri definētajam nolūkam.
Fokuss
Klienti pērk vienkāršus produktus, kuri risina vienu konkrētu viņu problēmu. Sarežģītība un vēlme šķietami celt produkta vērtību, jau sākotnēji to apkarinot ar papildus funkcionalitāti, ne tikai nav nepieciešama, bet bieži ir iemesls, kādēļ galvenā produkta vērtība paliek nepamanīta.
Vērtība klientam
Radiet risinājumus tiem klientiem, kuriem ir izteikta vajadzībā pēc tā, un kuri būs gatavi pārvarēt neērtības un piemaksāt, lai sāktu to lietot. Netērējiet savu laiku un resursus darbā ar klientiem, kuru acīs Jūsu risinājuma vērtība nav pietiekama.
Komanda, kur katrs ir labākais savā jomā
Uzņēmuma identitāti veido cilvēku komanda, kura strādā, lai īstenotu kopīgu mērķi. Ja Jums ir nepieciešams mārketinga speciālists jeb pārdevējs, neapstājieties pie cilvēka, kurš ir gatavs mācīties un ātri apgūst visu jauno. Jums ir vajadzīgs vislabākais pārdevējs, kādu spējat atrast.
Kustības ātrums
Pārliecinieties par to, ka Jums ir viss nepieciešamais, lai brīdī, kad Jūsu risinājums tiek virzīts tirgū, Jūs to varētu darīt strauji. Ja patiesi esat spējuši identificēt kādu izteiktu problēmu, kurai jau sen bija nepieciešams Jūsu radītais risinājums, nešaubieties ne mirkli, ka pie šī risinājuma radīšanas strādā vēl daudzi citi, un bieži Jūsu vienīgā konkurences priekšrocība būs ātrums, ar kādu virzāties uz priekšu.
Ņemiet naudu, kad zināt, ko ar to darīt
Ja to apzinās un spēj izmantot, ierobežots naudas resurss ir liela iesācējbiznesa priekšrocība. Tas uzspiež finanšu disciplīnu un nepieciešamību fokusēties uz aktivitātēm, kuras visvairāk ceļ uzņēmuma vērtību. Pārāk agri piesaistīta investīcija vai bankas aizdevums var kļūt par dāvanā pasniegtu velosipēdu kādam, kurš vēl tikai mācās staigāt.
Šoreiz tā ļoti koncentrēti par būtiskāko, kaut arī katrs no šiem punktiem ir pelnījis izvērstāku bloga ierakstu. Centīsimies to realizēt nākamajos ierakstos.